Aerofotografēšana - teritorijas fotografēšana noteiktā augstumā no virsmas, izmantojot aero kameru, kas ir uzstādīta uz lidaparāta. Dati, kas iegūti aerofotografēšanas laikā, ir īpaši noderīgi topogrāfiskajā un kadastrālajā uzmērīšanā un tilpuma aprēķinu veikšanā.
Tālizpētē ietilpst tādas datu iegūšanas metodes, kur nav nepieciešama tieša cilvēka līdzdalība. To nodrošina kosmiskie pavadoņi, bezpilota gaisa kuģi un pilotēti gaisa lidaparāti, kas aprīkoti ar dažādiem sensoriem – lāzerskeneri, radioviļņu raidītāju-uztvērēju, kā arī dažāda veida kamerām.
Aerofotografēšana ir viena no tālizpētes metodēm un fotogrammetrijas darbības procesiem. Fotogrammetrija ir zinātne, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir objektu ģeometriska rekonstrukcija. Gaismas stari kameras attēla plaknē tiek reģistrēti elektroniski. Digitālā aina sastāv no pikseļiem – divu dimensijas matricām. Katrs pikselis aizņem noteiktu laukumu. Katram pikselim ir iespējams noteikt centra koordinātas. Ir iespēja automātiski mērīt punktus, izmantojot dažādus algoritmus, kuru pamatā ir pikseļu vērtību salīdzināšana. Attēlu apstrādes programma, salīdzinot attēlus, atrod vienādos elementus vairākos attēlos un no tiem izveido ortofoto un punktu mākoni.
Parasti aerofotografēšanā mērniecības nozarē tiek izmantota objektu apsekošanai, foto vizualizācijas un virsmas reljefa modeļa sagatavošanai.
Kamera ir pasīvais sensors. Pasīvās sistēmas ir tās, kuras izmanto tikai dabā esošu elektromagnētisko starojumu. Savukārt aktīvās sistēmas ir tādas, kur kāds enerģijas avots mākslīgi apstaro virsmu (vairāk informācija sadaļā 3D skenēšana / LiDAR).
A-GEO aerofotografēšanā notiek ar bezpilota gaisa kuģiem, kas aprīkoti ar pasīvo sensoru kameru. Attēli tiek uzņemti ik pēc noteikta intervāla. Lidojuma maršruts tiek plānots tā, lai attēlu pārklājums būtu 70-85%. Tas nodrošina kvalitatīvāku rezultātu attēlu apstrādes procesā. A-GEO aerofotografēšanu veic persona, kurai ir bezpilota gaisa kuģa vadīšanas apliecība. Apvienojot aerofotografēšanu ar GNSS mērījumiem, attēlu apstrādes rezultātā tiek iegūts ģeoreferencēts punktu mākonis un ortofoto. Attēli tiek apstrādāti datorprogrammā Pix4D.
Ģeoreferencētu punktu mākoni var izmantot tilpuma izmaiņu, apjoma aprēķinā, izpildmērījuma plāna, topogrāfiskā plāna sagatavošanā, kā arī zemes kadastrālajā uzmērīšanā.